Kokneses muižas ansamblis

Ir saglabājusies kādreizējā muižas pārvaldnieka māja, kurā no 1885. lidz 1887.gadam dzīvoja Rūdolfs Blaumanis, un laukakmeņu mūra stallis. Tagad šajā ēkā atrodas Vidusdaugavas mežsaimniecība. Apskatei tiek piedāvats daiļdārzs, pie katra auga ir norāde ar latvisko un latīnisko nosaukumu.

Kokneses parks

Parka platība 18 ha. Takas aizved pie atjaunotās V.Jakobsona veidotas strūklakas «Fauna galva», tēlnieka Ģirta Burvja izveidotās 11 m augstās koka skulptūras «Mūžibai», Kokneses muižas Jaunās pils drupām, applūdinātā Pērses ūdenskrituma, piemiņas akmens «Pērses meitene», zviedru laiku riņķa krustiem, čuguna lielgabaliem, II Pasaules karā kritušo kapiem un paviljonam — tējas naminam, no kura paveras ainavisks skats pāri Pērses upei uz pilsdrupām.

Kokneses pilsdrupas

1209.gadā bīskaps Alberts senlatviešu pils vietā lika uzcelt mūra pili. 1701.gadā, Ziemeļu kara laikā, pili uzspridzināja un vēlāk vairs neatjaunoja. Līdz 1966.gadam pilsdrupas atradās augstu kalnā, bet, uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, pilskalns pazuda zem ūdens.

Kokneses luterāņu baznīca

Celta 1687.gadā. Šeit par mācītāju ir kalpojis Ernests Gliks (tulkojis un izdevis Bībeli latviešu valodā – «Tā svētā grāmata» (1685-1691). Baznīca atjaunota 1929.gadā. Tornī var apskatīt lielo čuguna zvanu. Iekštelpas rotā mākslinieka A.Dobenberga gleznas.